VĒSTURE UN TRADĪCIJAS

  • Ko cilvēki zina par Latvijas šprotēm pasaulē?

  • Как деликатес стал национальным продуктом.

  • Daži fakti no brētliņu un šprotu vēstures

  • Zvejnieki Baltijas jūrā

    Kopš seniem laikiem Baltijas jūra tika uzskatīta par bīstamu kuģošanai un zvejniecībai. Jūras vējš vienmēr ir ļoti mainīgs. Vētrainā laikā Irbes ragā un Kolkas ragā makšķernieku ceļu aizšķērsoja seklums. Sāremā salas klinšainie krasti arī rada daudzas briesmas. Brāzmainie austrumu vēji pavasarī un ziemeļrietumu vējš rudenī. Tomēr visos laikus atradās drosminieki, kas pat vissliktākajā laikā gāja jūrā, lai, pateicoties pieredzei un meistarībai, atgrieztos mājās ar bagātīgu nozveju.

    Sīkāk
  • Reņģu un brētliņu ķeršana

    Reņģu zveja mūsu senčiem ir pazīstama jau sen. Pirmās brētliņas (ķilavas) Rīgas tirgū parādījās ap 1880 gadu. Tās tika ievestas no Rēveles, no igauņu zvejniekiem, un tika pārdotas stikla burkās par 15-20 kapeikām par burku. Šīs mazās zivtiņas bija pagatavotas ar pipariem, sāli un lauru lapām, līdz ar to sanāca treknas un garšīgas. Tomēr, neskatoties uz visu, lielu pircēju piekrišanu tās neguva.

    Sīkāk
  • Latvijas zelts

    Šprotes jau sen sauc par “Latvijas zeltu”, kas vienmēr ir pieprasīts ārpus mūsu valsts, īpaši austrumos. Vēsture liecina, ka svarīgo pieredzi un zvejas iemaņas latviešu zvejnieki veikli pārņēma no igauņiem, skandināviem un krieviem. Bet unikālās receptes zivju pagatavošanai gadsimtiem ilgi radījuši paši.

    Sīkāk
gdpr-image
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Uzzināt vairāk