GALVENĀ | latvijassprotes.lv

Kas ir Latvijas šprotes?

Tradicionālās latviešu šprotes ir stingri noteiktā temperatūrā sterilizēti zivju konservi, kas izgatavoti no kūpinātām brētliņām un neliela izmēra reņģēm eļļā ar sāli. Zivis šīs delikateses pagatavošani tiek nozvejotas noteiktā Baltijas jūras akvatorijā tikai laika periodā no oktobra līdz martam. Līdzīgi konservi, taču gatavoti no citām zivīm (piemēram, no reņģēm vai Eiropas anšoviem), vai pievienojot citas sastāvdaļas (piemēram, ķiplokus, dilles, tomātu pastu), vairs nav uzskatāmi par tradicionālajām Latvijas šprotēm.

To kvalitātes un unikālās garšas dēļ Latvijas šprotes presē minētas jau pagājušā gadsimta sākumā. Dažādu valstu žurnālisti savos rakstos stāstīja par Latvijas šprotu vēsturi, šī īsti nacionālā produkta gatavošanas īpatnībām, sajūsminājās par Latvijas uzņēmēju panākumiem un mūsu valsts ekonomikas attīstību kopumā, ar entuziasmu ziņoja par vispārējo atzinību un strauji pieaugošo Latvijas šprotu popularitāti dažādās starptautiskajās izstādēs un prognozēja spožu neatkarīgās Latvijas nākotni. Viņu raksti vienmēr bija pilni lepnuma par Latvijas šprotēm, kuras tika liktas galdā oficiālās pusdienās, pasniegtas sūtņiem un vestas draugiem un radiem citās valstīs kā suvenīrs no Latvijas.

[8] Cenu rādītājs zivju konserviem, gaļas konserviem, augļu konserviem, dārzāju konserviem vairumā Nr. 108 / "L.W. Goegginger" akciju sabiedrība. 1939 Rīga.
[9] Ekonomists, Nr.6 (15.03.1928)
[10] Jaunā Druva, Nr.7 (01.07.1937)
[11] Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.); Izdošanas datums: 19.12.1996
[12] Austrālijas Latvietis; Izdošanas datums: 31.05.1996
[13] Evening News (Rockhampton, Qld. : 1924 - 1941), Saturday 21 July 1934, page 3

Kas ir Latvijas šprotes?

Tradicionālās latviešu šprotes ir stingri noteiktā temperatūrā sterilizēti zivju konservi, kas izgatavoti no kūpinātām brētliņām un neliela izmēra reņģēm eļļā ar sāli. Zivis šīs delikateses pagatavošani tiek nozvejotas noteiktā Baltijas jūras akvatorijā tikai laika periodā no oktobra līdz martam. Līdzīgi konservi, taču gatavoti no citām zivīm (piemēram, no reņģēm vai Eiropas anšoviem), vai pievienojot citas sastāvdaļas (piemēram, ķiplokus, dilles, tomātu pastu), vairs nav uzskatāmi par tradicionālajām Latvijas šprotēm.

To kvalitātes un unikālās garšas dēļ Latvijas šprotes presē minētas jau pagājušā gadsimta sākumā. Dažādu valstu žurnālisti savos rakstos stāstīja par Latvijas šprotu vēsturi, šī īsti nacionālā produkta gatavošanas īpatnībām, sajūsminājās par Latvijas uzņēmēju panākumiem un mūsu valsts ekonomikas attīstību kopumā, ar entuziasmu ziņoja par vispārējo atzinību un strauji pieaugošo Latvijas šprotu popularitāti dažādās starptautiskajās izstādēs un prognozēja spožu neatkarīgās Latvijas nākotni. Viņu raksti vienmēr bija pilni lepnuma par Latvijas šprotēm, kuras tika liktas galdā oficiālās pusdienās, pasniegtas sūtņiem un vestas draugiem un radiem citās valstīs kā suvenīrs no Latvijas.

[8] Cenu rādītājs zivju konserviem, gaļas konserviem, augļu konserviem, dārzāju konserviem vairumā Nr. 108 / "L.W. Goegginger" akciju sabiedrība. 1939 Rīga.
[9] Ekonomists, Nr.6 (15.03.1928)
[10] Jaunā Druva, Nr.7 (01.07.1937)
[11] Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.); Izdošanas datums: 19.12.1996
[12] Austrālijas Latvietis; Izdošanas datums: 31.05.1996
[13] Evening News (Rockhampton, Qld. : 1924 - 1941), Saturday 21 July 1934, page 3

Daži fakti no brētliņu un šprotu vēstures

Latvija kopš seniem laikiem lepojas ar savu zvejniecības nozari. Piekrastes apdzīvotajās vietās nozvejotās zivis jau izsenis tika kūpinātas, sālītas un žāvētas pašu patēriņam, taču plašāku tirdzniecību ierobežoja šādu produktu salīdzinoši īsais derīguma termiņš.

Vairāk

Latvijas šprotu pagatavošanai paredzēto zivju nozvejas reģioni

Latvijas šprotes tiek gatavotas tikai no brētliņām un neliela izmēra reņģēm, kas nozvejotas divos konkrētos Baltijas jūras reģionos. Latvijas šprotu ražošanai piemēroto zivju nozvejas zonai jāatrodas Baltijas jūras FAO 27 reģionos (skatīt karti): 27.III.d.28.1, 27.III.d.28.2 un 27.III.d.26, t.i., netālu no Latvijas piekrastes, un tas ir saistīts ar nepieciešamību piegādāt svaigas zivis 48 stundu laikā pēc to nozvejas, lai nodrošinātu nemainīgu kvalitāti. Nozvejas sezona - no oktobra līdz martam. Latvijas brētliņu pagatavošanai neizmanto nārsta laikā noķertās zivis.

Kā gatavo Latvijas šprotes?

Tradicionālās Latvijas šprotes eļļā tiek gatavotas no brētliņām un neliela izmēra reņģēm. Kopš pagājušā gadsimta nekas nav mainījies – tehnoloģiju attīstība ražošanas procesu nav ietekmējusi. Latvijas šprotes ir unikāls produkts, ko cilvēki ar mīlestību gatavo savām rokām.

Latvijas šprotu īpatnības

Par Latvijas šprotēm pilntiesīgi var saukt tikai no noteiktām zivīm īpašā veidā pagatavotus konservus. Tās gan agrāk, gan tagad tiek gatavotas tikai no brētliņām un neliela izmēra reņģēm, kas no oktobra līdz martam nozvejotas noteiktās Baltijas jūras akvatorijās. Kūpināt vai nosūtīt sasaldēšanai šprotu pagatavošanai paredzētās zivis drīkst ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to nozvejas. Katrai kūpinātajai zivij jābūt 4–6,5 cm garai (liemenis bez galvas). Augstas kvalitātes sāls un eļļa, noteikta sterilizācijas temperatūra un citi ražošanas standarti padara Latvijas šprotes īpašas.

Kādas ir Latvijas šprotu labās īpašības?

Latvijas šprotes ir kalorijām bagāts un vērtīgs enerģijas avots: tās satur viegli asimilējamās olbaltumvielas ar vērā ņemamu aminoskābju kopumu, kas regulē sirds, smadzeņu un asinsvadu darbību un veicina labsajūtu locītavu iekaisumu un depresijas gadījumā. Produkta sastāvā esošie polinepiesātinātie tauki un mikroelementi palīdz stiprināt sirds un asinsvadu sistēmas sieniņas, novērš asins recekļu un holesterīna plāksnīšu veidošanos, uzlabo ādas un matu stāvokli. Latvijas šprotes ir E, A, B1, B2 vitamīna un minerālvielu hroma, fosfora un kalcija avots. Šāds komplekss palēnina cilvēka organisma novecošanās procesus un ir diabēta un osteoporozes profilakses līdzeklis.